Cilvēks aizņem vietu telpā, un viņa vai viņas balss pārņem klusumu. Pazūdot cilvēkam, klusums pārņem telpu. Mežs ir kluss. Daba ir piedodoša un nežēlīga savā mūžībā, tā uzņem visu, pieļauj visu, tā turpina būt skaista arī tad, kad šķietami viss skaistais ir zudis. Pasaule beidz eksistēt, un vienlaicīgi tā turpina būt. Cilvēkam mirstot, tiek pazaudēts gan ķermenis, gan balss, bet tas tiek apvērsts un mirušie iegūst balsi.
Krista Auznieka jauniešu kora “Kamēr…” jaundarba balsis no ieraksta studijas atklāsies mežā. Katra balss sevi noliedz, atturas, bet caur to kļūst par kāda cita balsi. Vārdi ivritā un jidišā atklājas pamazām, lūdzot klausītāju apstāties. Kad arī klausītājs ir pieņēmis atteikšanās vērtību, jaunās balsis māca, ka “štarbm” nozīmē nomirt un “lebn” – dzīvot, bet atcerēties ir grūti, mēs to vēl nesaprotam, varbūt nojaušam, varbūt tikai ar lielu pacietību sākam saklausīt.
2022.gada augustā 200 skatītāji katrā performancē ir aicināti pieminēt mirušos ebrejus, dodoties ceļā ar autobusu no Cēsu pilsētas Rožu laukuma uz netālu esošo mežu.
Performances ilgums ~ 1,5 h.
Performances sākums plkst 19.30
Tā kā performances daļa mežā notiks zem klajas debess, lūgums parūpēties par laikapstākļiem atbilstošu apģērbu.
Performance ir Cēsu mākslas festivāla satelītpasākums.
Performances idejas autori, režija – Krista Dzudzilo un Reinis Dzudzilo
Komponists – Krists Auznieks
Dzeja – Merita Maloja (Edvīna Raupa atdzejojums)
Diriģents – Aivis Greters
Izpildītāji – jauniešu koris “Kamēr…”
Skaņu režisors – Normunds Slava (ieraksts veikts Latvijas Radio 1. studijā)
Kuratore – Elīna Kalniņa
Performacē piedalās brīvprātīgie cēsnieki
Producenti – Sandra Lapkovska un Elīna Kalniņa
