Āraiši aicina- Nāc paspēlēties

Iedzīvinot jauno zīmolu, ir izveidota spēle "Āraišu leģendas", kas aicina ikvienu Āraišu viesi paspēlēties, izklaidējošā veidā iepazīties ar dažādām vietām Āraišos, jautri pavadīt laiku kopā ar ģimeni vai draugiem, apmeklēt skaistas vietas, uzzināt ko jaunu, kā arī kļūt par Āraišu vēsniekiem un par to saņemt vērtīgas un noderīgas balvas no Āraišu un apkārtnes uzņēmējiem.

Ši spēle tiek aizākta tieši 30.aprīli un turpināsies līdz pat 30.septembrim. Atklāšanas pasākumā visi ir laipni aicināti kopā ar spēles izstrādātājiem piedalīties speles realizācijā - kopā doties pastaigā, izvēlēties vietas, kuras turpmāk varēs apmeklēt dalībnieki. Šajā dienā varēsiet satikties ar Āraišu vietējiem vēstniekiem un uzzināt daudz jaunas un interesantas lietas par leģendām bagātajiem Āraišiem. Pasakumā busiet ne vien pirmie tā dalībnieki, bet papildus saņemsiet arī 20 punktus.

Galvenā balva aktīvākajiem dalībniekiem ir “Lauku Ceļotājs” dāvanu karte 200 EUR vērtībā, jūsu komandas ceļojumam pa Baltiju. Spēles “Āraišu leģendas” atklāšanas pasākuma dalībniekiem Āraišu arheoloģiskā parka apmeklējums būs bez maksas. Pārējā laikā parka apmeklējums ir par maksu.

Vairāk informācijas par Āraišiem šeit: Āraiši aicina - nāc spēlēties. http://araisi.com/

2017. gada sākumā Amatas novada pašvaldība kļuva par, viena no Āraišu populārākā apskates objekta “Āraišu arheoloģiskais parks”, apsaimniekotāju. Parka teriotorijā iespējams iepazīties ar ēku būvniecības un cilvēku dzīvesveida vēsturi sākot no akmens laikmeta līdz viduslaikiem. Parka teritoriju veido pēc Latvijas arheoloģiskā materiāla rekonstruētas akmens un bronzas mājokļu versijas, mērogā viens pret viens rekonstruēta neparasta seno latgaļu dzīves vieta uz ezera salas un oriģinālas 14.gadsimta viduslaiku pilsdrupas, kas bijušas apdzīvotas no 14. līdz 17.gadsimtam. Āraišu arheoloģiskā parka centrālais objekts ir 9.-10.gs. seno latgaļu apdzīvotas nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukcija – Āraišu ezerpils. Tā veikta pamatojoties uz arheoloģiskās izpētes rezultātiem Jāņa Apala vadībā, kuri atklāja ne vien unikālu līdz tam nezināmu dzīves vietas tipu un labi saglabātas liecības par salas apbūvi, bet zemūdens apstākļos bija saglabājuši iespējami pilnīgu izziņas materiālu par seno latgaļu sadzīvi un dzīves veidu, materiālo un daļēji arī garīgo kultūru vikingu laikmetā.